Foto: no atklātajiem avotiem Eksāmeni un intervijas nav pasaules gals, bet gan parasti notikumi
Kad jūsu sirds sāk stepa dejošanu aizvērtu biroja durvju priekšā un jūsu plaukstas kļūst mitras, jūsu smadzenes ieslēdz izdzīvošanas režīmu, kas apgrūtina pat jūsu uzvārda atcerēšanos. RBC-Ukraine stāsta, kā izmantot piecus soļus, lai panikas trauksmi pārvērstu konstruktīvā pārliecībā, un publicē ekskluzīvus padomus no psiholoģijas maģistres un psihoterapeites Natālijas Garinas.
Bailes no eksāmena vai intervijas nav vājuma pazīme, bet gan dabisks spēka mobilizācijas mehānisms, kas jums vienkārši jāiemācās “pieradināt”.
Ikviens zina stresu pirms svarīgas tikšanās. Problēma rodas, ja trauksme kļūst tik smaga, ka traucē koncentrēšanos. Psiholoģe Natālija Garina skaidro, kā savest sevi kopā kritiskā brīdī.
1. solis: sagatavošanās kā sirdsmiera pamats
Pirmais šķērslis panikai ir jūsu apziņa. Kad zinām, kas mūs sagaida, nezināmais pārstāj mūs biedēt.
“Jo labāk cilvēks ir sagatavots eksāmenam vai intervijai, jo mazāk vietas paliek trauksmainām domām. Svarīgi jau iepriekš pārdomāt iespējamos jautājumus, sagatavot atbildes un plānot savu rīcību. Situācijas kontroles sajūta samazina spriedzes līmeni,” atzīmē Natālija Garina.
2. solis: nomieriniet ķermeni ar elpošanu
Fizioloģija vienmēr reaģē vispirms. Ātra sirdsdarbība sūta signālu smadzenēm, ka pastāv briesmas, pabeidzot stresa ciklu.
“Kad cilvēks ir noraizējies, elpošana kļūst sekla un ātra, kas vēl vairāk palielina trauksmi. Lēna, dziļa elpošana palīdz nomierināt nervu sistēmu. Piemēram, var vairākas reizes lēni ieelpot caur degunu un izelpot caur muti, koncentrējoties uz elpošanas ritmu,” konsultē psiholoģe.
3. darbība: mainiet savu pašrunu
Mēs paši sev iztēlojamies sliktākos scenārijus jau pirms notikuma sākuma. Ir svarīgi laikus apturēt šo “šausmu filmu” savā galvā.
“Pirms svarīgiem notikumiem cilvēki bieži sāk iztēloties ļaunākos scenārijus: pateiks kaut ko nepareizi vai neizdosies veikt uzdevumu. Šādas domas tikai vairo bailes. Tā vietā ir vērts sev atgādināt, ka satraukums ir normāla reakcija, un pat ja jūs kļūdāties, tas nenozīmē katastrofu,” skaidro eksperts.
4. darbība: iedomāts veiksmes mēģinājums
Smadzenes ne vienmēr atšķir reālu notikumu un ļoti spilgtu vizualizāciju. Izmantojiet to savā labā.
“Var prātīgi izspēlēt nākotnes situāciju: kā ieejiet birojā, atbildiet uz jautājumiem, mierīgi turpināt sarunu. Šāda vizualizācija palīdz smadzenēm uztvert notikumu kā pazīstamu un nedraudošu,” uzsver Natālija Garina.
5. darbība: skats no nākotnes
Mēģiniet iedomāties sevi gadu pēc šī notikuma. Vai tas šķitīs tikpat liktenīgs?
“Beidzot ir svarīgi atcerēties: eksāmens vai intervija ir tikai viens notikums dzīvē. Tas pilnībā nenosaka jūsu vērtību vai nākotni. Kad cilvēks raugās uz situāciju plašāk, samazinās stresa līmenis un palielinās pārliecība,” secina psiholoģe.
Komentāri:
