Zinātnieki ir nosaukuši neveiksmīgāko periodu katra cilvēka dzīvē, un tas nav vecums.

Foto: no atvērtiem avotiem

Tomēr šis posms kļūst par pārejas punktu uz apzinātāku un stabilāku dzīvi.

Ir izplatīts uzskats, ka grūtākais periods cilvēka dzīvē ir saistīts ar vecumu. Tomēr mūsdienu pētījumi psiholoģijā un labklājības ekonomikā parāda citu ainu. Apmierinātības ar dzīvi līmenis mainās viļņveidīgi, un dzīves beigās nenotiek zemākais punkts. Gandrīz katrs cilvēks piedzīvo šo periodu neatkarīgi no valsts, ienākumiem vai dzīvesveida. Tā īpatnība ir tāda, ka tas bieži paliek nepamanīts vai tiek nepareizi interpretēts.

Kurš periods cilvēka dzīvē tiek uzskatīts par visgrūtāko?

Saskaņā ar daudziem pētījumiem zemākais laimes līmenis tiek novērots vecumā no aptuveni 35 līdz 50 gadiem. Tieši šo dzīves periodu mēdz dēvēt par “emocionālo dibenu” jeb U formas apmierinātības līknes vidu.

Kāda ir ideālā atšķirība starp laulātajiem ģimenes laimei: vai ir vērts izvēlēties vecāku partneri?

Šajā posmā cilvēkam jau ir zināma dzīves pieredze, taču viņš saskaras ar plaisu starp cerībām un realitāti.

Kāpēc šis periods ir tik grūts? Iemesli ir sarežģīti un saistīti ar vairākiem faktoriem.

• Pirmkārt, palielinās atbildība. Karjera, ģimene, finansiālās saistības – tas viss rada pastāvīgu spiedienu un ierobežo izvēles brīvību.
• Otrkārt, notiek mērķu pārvērtēšana. Tas, kas iepriekš šķita svarīgs, zaudē aktualitāti, bet jaunas vadlīnijas vēl nav izveidotas.
• Treškārt, palielinās salīdzināšana ar citiem. Cilvēks savus sasniegumus sāk vērtēt caur citu cilvēku panākumu prizmu, kas nereti mazina gandarījuma sajūtu.

Kā mainās cilvēka stāvoklis pēc šī perioda?

Interesanti, ka pēc šī krituma laimes līmenis atkal sāk pieaugt. Cilvēki kļūst mierīgāki, labāk izprot savas vajadzības un ir mazāk atkarīgi no ārējiem vērtējumiem.

Tas izskaidrojams ar pielāgošanos: cerības kļūst reālistiskākas, un fokuss pāriet no sasniegumiem uz iekšējo komfortu.

Kas palīdz vieglāk pārvarēt šo posmu?

Visefektīvākā stratēģija ir atzīt, ka šis periods ir normāls un īslaicīgs.

Svarīgi arī:

1. pārdomājiet savus mērķus un padariet tos reālākus;
2. samazināt salīdzinājumu skaitu ar citiem;
3. pievērst lielāku uzmanību resursu atjaunošanai.

Pat nelielas izmaiņas jūsu domāšanā var būtiski ietekmēt jūsu vispārējo veselību.