Mēs esam pieraduši domāt, ka jo vairāk laika pavadām kopā ar savu partneri, jo stiprākas ir attiecības, un sākam krist panikā, kad viņa nav blakus.
Pieprasām kopīgas vakariņas, nedēļas nogales, atvaļinājumus, un, ja ar tiem nepietiek, uzskatām, ka mīlestība novājinās, vēsta HERE NEWS korespondents.
Taču prakse rāda: runa nav par kopā pavadīto stundu skaitu, bet gan par to, ar ko šīs stundas ir piepildītas.
Pixabay
Jūs varat sēdēt viens otram blakus visu vakaru, skatoties savos tālruņos un justies bezgalīgi attālināti, vai arī varat satikties uz stundu un doties prom ar pilnīga kontakta sajūtu.
Pētījumi apstiprina, ka kopā pavadītā laika kvalitāte daudz vairāk ietekmē apmierinātību attiecībās, nevis to ilgums. Viena dziļa saruna vakariņu laikā var sniegt vairāk nekā nedēļu oficiālu uzturēšanos tajā pašā dzīvoklī.
Kad mēs pārtraucam mērīt mīlestību metros un sekundēs, mēs pārtraucam mocīt sevi un savu partneri ar vainas apziņu laika trūkuma dēļ. Mēs sākam novērtēt katru reāla kontakta minūti un neuztraucamies par to, ka ar to nepietiek.
Šajā fokusa maiņā rodas spēja pamanīt brīžus, kad esat patiesi kopā, pat ja to ir maz.
Piecas minūtes no rīta ar kafiju, kad neviens vēl nav pamodies, neliela pastaiga starp uzdevumiem, desmit minūtes sarunas pirms gulētiešanas.
Kvalitatīvais laiks neprasa īpašu sagatavošanos, tas prasa tikai vienu lietu – pilnu klātbūtni. Telefons ir nolikts, domas par darbu atbrīvojas, tu esi šeit un tagad, un ar to izrādās pietiek.
Kad abi saprot šo vienkāršo patiesību, pastāvīgā spriedze “mēs pavadām maz laika kopā” pazūd. Ir mierīga pārliecība, ka jūsu saikne tiek mērīta nevis pēc kalendāra, bet gan pēc tā, kā jūs viens otru jūtat.
Abonēt: 
Izlasi arī
- Kāpēc attiecībās jāatstāj vieta noslēpumiem: skābeklis vēlmēm
- Kāpēc mēs devalvējam savu partneri, ja paši jūtamies slikti: aizsardzības mehānisms
Vai tiešām mīlestību var izmērīt kafijas pupiņām, nevis ar pulksteņa rādītājiem?
Bija aizmirsts pieminēt, cik svarīgi ir ne tikai kvalitāte, bet arī līdzdalība attiecībās. Kad abi partneri ir atvērti un līdzjutīgi, tas viss iegūst vēl lielāku nozīmi.
Kā mēs varam labāk novērtēt šo kvalitāti, ja ikdienas dzīve bieži atņem mums laiku un spēku?
Kā mēs varam zināt, vai tiešām iegūstam kvalitāti, ja ikdienā ir tik daudz faktoru, kas traucē? Vai patiešām varam kaut ko mainīt, ja abi partneri nav vienlīdz motivēti? Un vai tikai dažas minūtes var radīt to īsto saikni?